Pirmie mēģinājumi ārstēt leikozi saistīti ar perorālo kaulu smadzeņu došanu slimniekam ēšanai, kas izrādījās neveiksmīga.
Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados tika izmēģināta staru terapija, kura nesniedza gaidīto rezultātu.
Pirmie mēģinājumi ārstēt akūtu limfoblastu leikozi bērniem ar ķīmijpreparātiem bija divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados. Ķīmijpreparāti tiek lietoti, lai iznīcinātu vai bojātu vēža šūnas. Sešdesmitajos gados izmēģināja vairāku preparātu ar dažādiem darbības mehānismiem kombinācijas un guva labus rezultātus. Ķīmijpreparātu efektīvāko kombināciju meklējumi turpinās līdz pat mūsdienām, tiek meklētas ne tikai vispiemērotākās preparātu kombinācijas, bet arī minimālā efektīvākā deva, pie kuras tiek gūts maksimāls efekts un samazinātas ar ķīmijterapiju saistītās blakusparādības.
1954. gadā zinātnieki atklāja, ka eksistē HLA sistēma (galvenā ģenētiskā sistēma, kas atbild par audu saderību), un tikai pēc šī HLA audu saderības kompleksa atklāšanas tika veikta pirmā veiksmīgā kaulu smadzeņu pārstādīšana, kurā inficētās šūnas tiek aizstātas ar veselām. Lai gan kaulu smadzeņu transplantācija ir kļuvusi par bieži izmantotu praksi leikēmijas ārstēšanai, operācija ir piemērota tikai apmēram 20% pacientu. Veiksmīgas operācijas gadījumā slimnieks pilnībā izveseļojas, tomēr jāņem vērā, ka ne visas operācijas beidzas veiksmīgi.
1957. gadā zinātnieki atklāja Interferonu. Plašāk to sāka lietot 20. gadsimta 80. gados. Interferons ir olbaltumviela, ko veido pats organisms, lai paaugstinātu imunitāti. Interferona iedarbība uz audzēju ir gan tieša, gan netieša. Interferons kavē audzēja augšanu, bet netieši „sapurina” organisma dažādās aizsargsistēmas, lai tās aktīvāk cīnītos ar audzēju. Izšķir dažādus Interferona veidus. Interferons kā medikaments tiek lietots atsevišķu vīrusu un vēža veidu ārstēšanā, tomēr tā lietošana nereti saistās ar smagām blakusparādībām, Visbiežāk novēro paaugstinātu temperatūru un gripai līdzīgu stāvokli (kaulu laušana, slikta pašsajūta u.c.),. Interferona pārsvarā tiek lietots viens pats vai kombinācijā ar staru terapiju un tiek lietots injekciju veidā.
1980. gados, pēc vairāku desmitu gadu pētījumiem, zinātnieki ieguva skaidrību par mieloleikozes rašanās mehānismu. Turpinot šos pētījumus, tika izstrādāta jauna pieeju vēža šūnu ārstēšanai, iedarbojoties uz specifiskām molekulām, kuras izraisa vēža šūnu patoloģisko dalīšanos. Imatinubum ir pirmais jaunās pretvēža zāļu – signālu pārraides inhibējošo preparātu – grupas pārstāvis. Preparāts ir radīts cīņai pret molekulām, kuras izraisa hronisku mieloleikozi. No vairākuma pretvēža zāļu Imatinibum ievērojami atšķiras ar augstāku efektivitāti, vieglākām blaknēm un lietošanas veidu (tabletēs). Efektivitāti izskaidro ar preparāta selektīvo darbību uz noteiktām molekulām, kuru darbība tiek nomākta, līdz ar to apstādinot tālāko procesu, kā rezultātā nenotiek audzēja šūnu vairošanās. Sakarā ar Imatinibum selektīvo darbību , to lietojot arī blakusparādības ir daudz vieglākas nekā pie ķīmijterapijas vai interferona lietošanas.
Par leikožu ārstēšanu
Leikožu ārstēšanā, atkarībā no leikozes veida, slimības stadijas un organisma reakcijas, tiek izmantoti:
- ķīmijterapija (citostatiskie medikamenti);
- lumbālpunkcija, kas tiek veikta, uzsākot ķīmijterapijas kursu – ķīmijpreparāti tiek ievadīti mugurkaula kanālā, lai cīnītos un novērstu leikozes centrālās nervu sistēmas komplikācijas (vēža izplatību smadzenēs);
Ķīmijterapijas gaitā tiek panākts plastisks stāvoklis, proti, tiek iznīcinātas ne tikai audzēja šūnas kaulu smadzenēs, bet arī normālās asinsrades šūnas, kas bija saglabājušās, jo patreizējie citostatiskie medikamenti iznīcina visas šūnas, kas aktīvi dalās (ar to izskaidro arī matu izkrišanu, gremošanas trakta gļotādas izmaiņas u.c.).
- medikamenti, ko lieto, lai novērstu ķīmijpreparātu izraisītās blaknes un kaitīgo ietekmi uz citiem orgāniem;
- bioloģiskas vielas, piemēram, alfa interferons, monoklonālās antivielas (tās piesaistās šunu virsmā noteiktām molekulām, aktivizē procesus, kas gala rezultātā izraisa attiecīgās šūnas pašnāvību- tā iznīcina pati sevi);
- aizstājterapija, lai aizstātu organismā trūkstošos elementus;
- apstarošana;
- antibiotikas, lai cīnītos ar infekcijām;
- kaulu smadzeņu transplantācija;
- signālu pārraides inhibējošo preparāti –Imatinibum ar no ķīmijpreparātiem atšķirīgu un arī selektīvāku darbības mehānismu.
Es esmu šīs veselības, svara zaudēšanas, fitnesa un diētas vietnes galvenais redaktors. Esmu arī personīgais treneris un profesionāls dietologs, un man ir daudzu gadu pieredze šajā jomā. Es aizraujos ar veselīgu dzīvesveidu un tā ietekmi uz veselību un labsajūtu, un mans mērķis ir dalīties ar šīm zināšanām un palīdzēt cilvēkiem ceļā uz veselīgu ķermeni un garu. Es aizraujos ar šo jomu un esmu novērtēts par savām zināšanām un pieredzi. Man patīk dalīties savās idejās un padomos, lai palīdzētu citiem meklēt veselību un laimi.