Akūta leikēmija

Akūtu leikožu simptomi

Sākumā visbiežāk ir vājums, nespēks, drudzis (paaugstināta temperatūra virs +37°C ), pastiprināta svīšana, slikta ēstgriba, novājēšana, sāpes kaulos, dažādas infekciozas dabas saslimšanas, hemorāģiskā diatēze (patoloģiskas asiņošanas, asinsizplūdumi ).

Var konstatēt orgānu palielināšanos: liesas, aknu, limfmezglu. Daļai slimnieku ir palielinātas mandeles, infiltrāti (sabiezējumi) smaganās, asiņojošas čūlas mutes dobumā. Var būt patoloģiski savairojušos šūnu sakopojumi (infiltrāti) ādā – tos sauc par leikemoīdiem– sārti zilgani virs ādas virsmas pacelti sacietējumi, tos taustot, centrā jūt sāpīgumu.

Pie akūtām leikozēm izdala arī vairākus klīniskos sindromus (simptomu kopums):

• anēmiskais sindroms –  samazināta hemoglobīna koncentrācija un eritrocītu skaits. Parasti ir sūdzības par vājumu, nespēku, sirdsklauvēm un elpas trūkumu fiziskas slodzes laikā. Tā kā anēmija attīstās samērā ātri, organisma pielāgošanās mehānismi ir mazāk izteikti. Ja cilvēkam jau ir plaušu vai sirds slimības, tad anēmijas dēļ to gaita var pasliktināties;
• neitropēnijas izraisītās infekciozas komplikācijas (neitropēnija ir neitrofilo leikocītu, kas mūsu organismā cīnās ar infekciju, samazināšanās asinīs). Cilvēkam pievienojas bakteriālas, sēnīšu, vīrusu infekcijas. Jo ilgāk ir neitropēnija, jo lielāks risks pievienoties infekcijai;
• hemorāģiskais sindroms – attīstās samazināta trombocītuskaita dēļ (trombocīti nodrošina asins recēšanu). Cilvēkam novēro asinsizplūdumus uz ādas, deguna un smaganu asiņošanu, asiņošanu no dzemdes, kuņģa un zarnu trakta;
• hiperplastiskais sindroms – novēro blastu šūnu sakopojumu veidošanos dažādos audos un orgānos ārpus kaulu smadzenēm (kas ir to normālā atrašanās vieta).Tas izpaužas ar iepriekš minēto orgānu palielināšanos, smaganu infiltrāciju;
• centrālās nervu sistēmas bojājumi var izpausties ar smadzeņu apvalku, smadzeņu vielas vai specifisku nervu infiltrāciju. Centrālās nervu sistēmas infiltrāciju sauc arī par neiroleikozi.

Smadzeņu apvalku bojājums izpaužas kā stīvs sprands, galvassāpes, vemšana. Ja ir blastu šūnu sakopojumi (perēkļi) smadzenēs, klīniskās izpausmes atkarīgas no perēkļa lokalizācijas.

Ārstēšana akūtas leikozes gadījumā

Visiem slimniekiem, uzsākot ķīmijterapiju, tiek veikta arī lumbālpunkcija un citostatiskie medikamenti tiek ievadīti mugurkaula kanālā neiroleikozes profilaksei, lai cīnītos un novērstu leikozes centrālās nervu sistēmas komplikācijas (vēža izplatību smadzenēs).

Tas nosaka aizstājterapijas nepieciešamību, lai aizstātu organismā trūkstošos elementus. Tiek pielietotas šādas aizstājterapijas:

• Eritrocītu masas pārliešana anēmijas dēļ;
• Trombocītu masas pārliešana. lai novērstu asiņošanas un ar tām saistītas komplikācijas;
• Infekciju profilakse- antibakteriālā terapija (pie vidēji smagas un smagas neitropēnijas), pretsēnīšu medikamenti.

Ķīmijterapijai var būt vairāki posmi. Katra pacienta gadījums tiek izvērtēts individuāli, jo ārstēšanai nav vienotas shēmas un medikamentu devas.

Pēc akūtas leikozes remisijas (periods, kura laikā slimības simptomi atkāpjas un rodas cerība par atveseļošanos) sasniegšanas var izmantot kaulu smadzeņu vai perifēro asiņu cilmes šūnu transplantāciju. Mirstība pēc operācijas ir atkarīga gan no transplantācijas veida, gan no tā, vai cilmes šūnas ņemtas no perifērijas vai no kaulu smadzenēm:

• autologa (cilmes šūnas ņemtas no paša slimnieka)– mirstība zem 5%, ja cilmes šūnas ņemtas no perifērām asinīm; mirstība zem 15%, ja no kaulu smadzenēm;
• alogēna (cilmes šūnas ņemtas no cita vesela cilvēka) – atkarībā no saderības ar donoru, mirstība 15- 45%.